Tiem, kam patīk ceļot, bet zudusi ideja (man arī reizēm tā gadās), ir jauki, ka var paņemt maršrutu un sev ierastā ātrumā, liekot akcentus uz sevi interesējošām lietām, piepildīt dienu. Šis maršruts tā arī tapis, pateicoties COVID 19, izveidoju maršrutu no muižām, kuras nebiju redzējis cerībā atrast kaut ko jaunu un interesantu. Nebiju kļūdījies. Starp daudzām redzētajām, bija tādas, kur noteikti gribas atgriezties. Ikviens ir aicināts izlaist to, kas nav interesanti un pievienot kādu muižu vai citu tūrisma objektu, kas patīk. Nevajag aizmirst par vietējiem gardumiem un atrast laiku pusdienām. Par ēšanu nezinu, bet pēc sidra jābrauc uz Naukšēniem. Tātad: Rīga - Kokmuiža- Ķeižu muiža - Burtnieku muiža - (Pučurgas muiža) - (Mīlītes muiža) - Bauņu muiža - Košķeles muiža - Sēļu muiža - Oleru muiža - Naukšēnu muiža - Endzeles muiža - Rūjienas muiža - Eriņu muiža - Arakstes muiža - Ķoņu muiža - (Virķēnu muiža) -Rīga. Vairākas muižas, kas tika atklātas vēlāk, nav manis apmeklētas, bet ir iekļautas maršrutā (maršrutā ierakstītas iekavās). Jādomā, ka pēc kāda laika būs vērts apmeklēt Rencēnmuižu. Jāņem vērā, ka rudens, ziemas periodā dienas ir īsas, bet brauciens uz 300 km. Tātad ir vērts to saīsināt vai doties izbraucienā uz divām dienām. Muižu aprakstos izmantota muižu pētnieces Līgas Landsbergas apkopotā informācija un citi interneta resursi.
Mūsdienās redzamās neobaroka stilā celtās Mežmuižas ēkas pamati likti 1880.gadā – kad to pārvaldīja baltvācu muižnieku Šrēderu dzimta. Kokmuižas parks savulaik varētu sacensties ar krāšņajiem Holandes puķu dārziem. 18.gs. beigās tēva muižā te savas daiļdārznieka iemaņas aizsāka vēlākais Krimas botāniskā dārza direktors Nikolajs Anders fon Hārtviss. Angļu stila parku paplašināja Šrēderu dzimtas saimniekošanas laikā. Kopš 1937.gada pils ēka pielāgota skolas vajadzībām. Šeit 1957.gada uzņemta latviešu padomju spēlfilma "Nauris" ar aktieri, baletdejotāju Haraldu Ritenbergu galvenajā lomā. Saskaņā ar scenāriju kādas ainas uzņemšanas laikā notika mūru spridzināšana, kas iznīcināja pēdējos Kokmuižas alus brūža redzamo pavedienu. Kokmuižas alus esot bijis slavens. 2012.gadā Kokmuižas parkā notika rekonstrukcija, kuras rezultātā izveidots jauns muižas partera plāns un tā centrā novietots, pirmais Latvijā, sfērisks saules pulkstenis. Muižas kompleksā ir saglabājušās divas klētis, pārvaldnieka māja un kapenes.
Man kā biologam pēc izglītības, kas brīvā laikā nodarbojas arī ar putnu vērošanu, ilgi gaidīts bija
Ķeižu muižas apmeklējums. Ķeižu muižā dzimušais barons Haralds Loudons pēc studijām Ķeizariskās Krievijas Zinātņu akadēmijas Zooloģijas muzeja Sanktpēterburgas mācību iestādē jau 1890.gada sāka veidot savu privāto putnu olu kolekciju, kā arī veicis novērojumus par ligzdojošiem putniem. Līdz mūsdienām kolekcijas eksemplāri glabājas LU Zooloģijas muzejā, Latvijas dabas muzejā un Amsterdamas Universitātes Zooloģijas muzejā. Ķeižu muižā viesojies arī blakus Jaunbrenguļu muižā dzimušais vēlāk ievērojams ornitologs Nikolajs fon Tranzē (1886-1969), kurš pirmais Latvijā aizsāka putnu gredzenošanas tradīcijas.
Pa ceļam uz Burtnieku muižu ir viena no vecajām pagastskolām Jērcēnu skola, kurai izskatās, jauni laiki pienākuši. Sastādītas ap ēku ābelītes un jumts virs ēkas turas.
Burtnieku muižas teritorijā atrodas 14.gs Livonijas ordeņa pilsdrupas. Skaists parks ar skatu torni un skatu uz Burtnieku ezeru un brīvdabas estrādi, kur 1988.gada notika rokoperas "Lāčplēsis" pirmizrāde (https://www.youtube.com/watch?v=oEGL1oPWaAw). No muižas laikiem saglabājusies klēts, kurai uz parka pusi piebūvēta skaista koka fasāde, kas iekļaujas parka ainavā. Apkārtnē saglabājušās arī citas muižas laika ēkas. Kāda teika vēsta, ka ezeri agrāk lidojuši, un Burtnieku ezers nolaižoties apklājis ar saviem ūdeņiem skaistu pili ar zelta torni un atslēgām.
Bijušajā Bauņu muižā var arī neiebraukt, jo tā ir privātīpašumā ar vienu piebraucamo ceļu, un nekas praktiski nav saglabājies. Lai gan par to pēc mūra pils pabeigšanas mācītājs Gustavs Bergmanis 1787. gadā jūsmīgi aprakstīja muižas pili un parku: "... Viss pils laukums ir proporcionāli ietverts ar augstām mūra ēkām, kas kopā dod plaukstošas un labi apbūvētas pilsētiņas iespaidu. Aizmuguras puse skatās uz dārzu, kurā iekļūst cauri arkādei pa kāpnēm, kas ved lejup no pils. Te acīm paveras nepārredzami gara puķu pļava, kur starp citiem ziediem apbur un ar savu smaržu gaisu pilda apmēram simts dažādu neļķu šķirņu....Dārzā pie augstā dārza mūra redz daudz augļu kokus, vīnogulājus un firziķus, baltos zīdkokus, cirptu liepu dzīvžogus, stādījumu ejas, paviljonus, pāris zaļo kabinetu, terases un solus. 1786. gadā šeit brīvā dabā tika izaudzētas melones, kuras pilnīgi nogatavojās. Te arī diezgan daudz ciedru, kas izaudzēti no sēklām. Angļu dārza stādījumi sastāv no sausseržiem, ceriņiem, jasmīniem, akācijām, rozēm, plūškokiem, gobām, pīlādžiem, krūkļiem, bērziem, eglēm, kļavām, priedēm, paegļiem, liepām u. c. Pavasarī te ir izskatīga puķu pļava no hiacintēm, dzeltenajām un baltajām narcisēm, tulpēm, ko katru gadu īpaši pasūta. Šeit muižā strādā savs dārznieks, lai gaume, acs un deguns vienmēr tiktu apmierināts, un visur daba ir tiktāl pakļauta gaumei, cik vien tas ir iespējams."
Jau pēc brauciena atradu informāciju, ka pirms Bauņu muižas atrodas
Pačurgas muiža ( https://www.delfi.lv/news/versijas/arnis-terzens-pucurgas.d?id=16173965) , bet pabraucot garām Bauņu muižai atrodas Mīlītes muiža. Tā izskatās atjaunota un nākošreiz to iekļaušu savā maršrutā.
Košķeles muižas (Ostrominsky, Koschkette) īpašnieks 19.gadsimtā bijis barons fon Volfs. Muižas īpašnieka meitu Izabellu 1869.gada apprecēja Virtembergas karalistes armijas ģenerālštāba kapteinis, slavenais dirižabļu izgudrotājs Ferdinands grāfs fon Cepelīns (1838-1917). 1930.gada septembrī Latvijā ieradās dirižablis, kas nesa grafa Cepelīna vārdu, no tā Rīgā nometa pastu, tālāk tas aizlidojis līdz Burtniekiem lēni apmetot riņķi ap ezeru un pasakaino Valdeķu koka pili, kur grāfs kādreiz bija lūdzis savas sievas roku, un aizlidojis prom. Šobrīd gar muižas ēku drupām ganās aitas, kas labprāt pozā un tā ir laba vieta fotogrāfijām.
Nedaudz pabraucot tālāk var iegriezties Sēļu muižā, ar kuru saistās ļoti skaitliski liela un sazarota Engelhartu dzimta. Pēc dzimtas leģendas tās pamatlicējs - Trešā Krusta
kara bruņinieks Kārlis Bernhards, kas Akras aplenkuma
(1189–1191) laikā izglābis Francijas karaļa Filipa II Augusta
dzīvību. Par šo varonību viņš ieguvis pievārdu Engelharts
("eņģeļa spēks"). Muižas ēkā tiek piedāvātas ekskursijas un pret nelielu atlīdzību ādas apstrādes meistarklase. Iepriekš piezvanot
Inārai Blūmai pa tālruni 26321158. Nākošā maršrutā ir Oleru muiža, kura arī piederējusi fon Engelhartiem, bet par to nebiju pat dzirdējis, tomēr redzētais patīkami pārsteidza. Sagaidīja pati namu māte Ieva, un neskatoties uz to, ka nebijām iepriekš brīdinājuši, viņa atrāvās no dienas darbiem un iepazīstināja ar savu muižu! Saglabājušas ne tikai muižas galvenā ēka, bet arī citas. Daudz restaurētas oriģinālas koka detaļas. Oleru muižas sienu gleznojumus var uzskatīt par šobrīd nozīmīgāko klasicisma monumentālās glezniecības pieminekli. Laika gaitā ēka degusi, lietus, vējš un sniegs ir darījuši savu, bet uz atsevišķām ēkas sienām vāji var nojaust sienu gleznojumu pēdas. Muižas dārzā ierīkots ārstniecības un garšaugu dārzs, interesantas konstrukcijas šūpoles, paviljons un citi "pieturas"punkti nesteidzīgai atpūtai. Ar muižas ezeru saistīta leģenda: Viens no baroniem ir bijis liels meitu ģēģeris. Tā vienu reizi viņš ilgi precējis istabmeitu, apsmējis to un padzinis. Meitene ārprātā ielekusi ezerā, un no tā laika ezers sācis strauji aizaugt. Tagad tas atgādinot kapu kopiņu. Ja vēlaties ieplānot muižas apmeklējumus ar stāstījumu, varbūt, tējas pauzi zvaniet Ievai pa tālruni 29224494.
Naukšēnu muižas (Schwartzenbrunn, Metzkul, Naukschen) nosaukums Latvijā vairāk zināms pēc grupas "Labvēlīgais tips" dziesmas "Naukšēnu disko" (https://www.youtube.com/watch?v=Q10YkknZgrM), tomēr jāatzīmē, ka muižas kompleksā šobrīd atrodas Sociālās korekcijas izglītības iestāde, ko uz vietas nekādi nejūt. Pašreizējo izskatu muižas komplekss iegūst 1843.gadā pēc kapitālas iepriekšējo ēku pārbūves. Apkārtne ir sakopta, ēkas vizuāli labā stāvoklī. Nelielā cilindriskas formas ēka ar pulksteni esot siernīca. Naukšēnu pašā centrā atrodas "Naukšēnu vīna darītava" ar plašu vietējo dzērienu sortimentu.
Voldemārs Gustavs fon Krīdeners 1880. gadā uzcēla Endzeles muižas kungu namu, kas lepojās ar savu torni, dažādiem fasādes rotājumiem un pat uz konsolēm novietotām skulptūrām. Celtnē gotiskie motīvi bija pakārtoti ķieģeļu faktūras, mūrējuma un lielo plakņu estētikai. Muiža atrodas uz paugura, kas sākotnēji dabā nav bijis. Tas izveidots, zemniekiem ar pajūgiem atvedot zemi un izveidojot mākslīgu reljefa paaugstinājumu. Apkārt muižai tika ierīkots krāšņs parks un bagātīgs augļu dārzs. Endzeles muižas parks tika stādīts tā, lai no katra muižas loga pavērtos gleznaina ainava. Muižas dienvidu pusē pletās akmens mūros iežogots augļu dārzs. Šobrīd Endzeles muižas ēkā ir ierīkota Jeru pagasta pārvalde, bibliotēka un neliela novadpētniecības ekspozīciju, kuru mums laipni parādīja pagasta pārvaldes darbiniece Dzintra.
Rūjienas pievārtē atrodas
Rūjienas muiža jeb "Lielā muiža". Tieši šajā muižā dzimusi ideja par muižas zemju pārdošanu zemniekiem, ko uzsāka barons Hamilkars fon Felkerzāms. Mūsdienās no sākotnējā muižas veidola daudz kas nav saglabājies, jo laika gaitā muižas ēka vairākkārt pārbūvēta. Garām braucot muižas ēka īsti nav ievērojama, bet tai apkārt izvietotas skulptūras no metāla. Pašlaik muižu apsaimnieko Rūjienas metālmākslinieks Andris
Dukurs. Šeit iespējams aplūkot mākslinieka darbus.
Eriņu muižas izpētes materiālos (Ivāns, 1985) rakstīts, ka muižu 1571.gadā dibinājis Johans fon Herings. Viņa dzimtas ģerbonī attēlota siļķe (vācu val. Hering). No šī dzimtas uzvārda latviskots nosaukums Eriņi. 1885.gadā muižu par 92000 sudraba rubļiem no Fridriha fon Grothes meitas Izabellas fon Stēlas iegādājas Rīgas pilsētas galvas Džordža Armitsteda brālis Edgars Armitsteds. Muižā bijusi sava sierotava. Pēc agrārās reformas skola 1922.gada ar palīgēkām nodota Rūjienas ģimnāzijai. Šobrīd privātīpašums, kas lēnām tiek atjaunots.
Braucot uz Arakstes muižu (Arras), pārņem sajūta, ka tūlīt, tūlīt iebrauksim Igaunijā, bet Latvija ir plaša, robežu neredz. Ieraudzītais gan nemaz neiepriecina, lai gan var nojaust, ka tā kādreiz bijusi varena. Kungu māja celta 19. gadsimta pirmajā pusē. Pēdējais muižas īpašnieks bija fon Striku ģimene. Vecais kungu nams dedzis, vēlāk kolhozu laikos atjaunots un izmantots kā klubs ar 200 skatītāju vietām un skatuvi. Pēc 1989. gada, kad Lodes centrā sācis darboties jaunais kultūras nams, klubs savu nozīmi zaudēja. Pašreiz kungu māja un muiža pussagrauta, saglabājušies tikai 19. gadsimta pirmajā pusē būvētie muižas klēts un muižas staļļi. Kā arī aizaudzis parks, kurā apskatāms akmens ar romantisku nosaukumu – Mīlestības akmens.
Dīķeru muiža, kurā mūsdienās atrodas Ķoņu skola celta no koka. Muižas nosaukums cēlies no kādreizējā īpašnieka Vilhelma Dīķera, kurš muižu nopērk 1592.gadā ar Polijas karaļa Sigismunda III labvēlību. 1879.gadā muižu nopērk valsts deputāts Ernsts von Menzenkampfs, kura dēls Ernsts ir pēdējais muižas īpašnieks. Viņš darbojies kā žurnālists un kā mecenāts. 2020.gadā izdota viņa grāmata "Cilvēki un likteņi senajā Līvzemē."
PS. Nu ko? Diena galā, bet būs atkal jauna diena un citi maršruti! Braucam!
Komentāri
Ierakstīt komentāru