Aptaujas “Muižas kā sabiedrības interešu objekti” rezultāti

 


Muižas ir tūrisma resurss, kas Latvijā var tikt aktīvāk izmantots tūrisma produktu veidošanai. Lai noskaidrotu tēmas, kas interesē ar muižām saistītos cilvēkus – īpašniekus, apsaimniekotājus, interesentus sava projekta “Muižnieka muižu metrika” (turpmāk tekstā MMM) ietvaros no 2021. gada 22. janvāra līdz 25. janvārim  autors veica online aptauju izmantojot surveymonkey.com platformu. Virspusēja aptauja par “galveno”, ar mērķi uzlabot projekta komunikācijas virzienus. Anketēšanas uzdevumi:

1)      Noskaidrot tēmas, kas interesē ar muižām saistītos cilvēkus,

2)     Uzlabot  projekta MMM komunikācijas saturu un formu,

3)     Popularizēt muižu tūrisma potenciālu.

Anketa tika ievietota Facebook (turpmāk tekstā FB) ar muižām saistītās sekojošās grupās:

FB grupas

Grupas biedru skaits (gb.)

Autora FB draugi grupās (gb.)

Latvijas muižas un pilis/Manors and castles of Latvia

10 849

279

Pilis un Muižas

6052

134

Vēsturiskie objekti Latvijā

10 038

170

Enjoy! Norises Muižas Pilis

585

33

 Tika saņemtas 168 atbildes un visas arī tika apstrādātas.  Aptaujā piedalījās 72,5% sievietes un 27,5% vīrieši. Aktīvākā respondentu daļa 70% ir vecumā no 25-54 gadiem (OECD versijā), 20% vecumā no 55-64 gadiem un virs 65- 10%. Gandrīz līdzīgs ir Rīgā un citur dzīvojošo respondentu skaits.

Atbildes uz pirmo aptaujas jautājumu (sk.1.grafiku) atspoguļo FB ar muižām saistīto grupu respondentu interesi. Tā galvenokārt ir par muižu vēsturi. Līdzīgās proporcijās ir interese par arhitektūru un cilvēkiem, kuri ir tieši saistīti ar muižu dzīvi - 12,5%. 5% plāno iegādāties muižu vai vēsturisku ēku un tik pat plāno savu biznesu saistīt ar muižām. Iespējams, ka praktiski padomi un informācija muižu iegādei, apsaimniekošanai, viesu piesaistīšanai būtu vairāk nepieciešama.

1.grafiks Atbildes uz jautājumu “Kas Jūs galvenokārt piesaista muižu tēmai?”

Ko respondenti vairāk vēlētos uzzināt, kas tos vairāk interesē? Par vēsturi vairāk gribētu uzzināt 40% respondentu (Sk.2. grafiku). Muižu atmiņu stāsti ir otra lielākā respondentu grupa. Tā gan varētu sevī iekļaut tos, kas kādreiz konkrētajā bijušajā muižā ir dzīvojuši, gan tos, kas emocionāli un caur citu cilvēku piedzīvojumiem atklāj muižas, kā kultūrvēsturisko mantojumu.

2.grafiks Atbildes uz jautājumu :”Runājot par muižām, kas mani vairāk interesē?”

Aptaujas datus apstrādājot atklājās nepilnības, kuras turpmāk vajadzētu novērst un turpināt pētījumu detalizētāk:

1)      Lai precizētu un noskaidrotu prioritāros uz muižām veidotos tūrisma produktus,

2)      Precīzāk uzzinātu un noteiktu mērķa grupas, tirgus segmentus,

3)      Atrast atbilstošos komunikāciju kanālus.

Vairāki respondentus interesējošie jautājumi, kas tika iesūtīti tiks iekļauti MMM intervijās. No visiem respondentiem 27,5% ir informēti par projektu MMM.  Acīmredzot projektam nākotnē nepieciešams nākotnē uzlabot komunikāciju ar auditoriju un veicināt atpazīstamību (zīmols, ziņu saturs, formāts, u.c.).

Priekšlikums nākotnē veikt aptauju potenciālo Latvijas apceļotāju vidū, lai noskaidrotu Latvijas muižu tūrisma potenciālu vietējā tirgū un starptautiskajā.

 

A.Muižnieks

 

Komentāri