Videointervija ar Bīriņu pils īpašnieci Solvitu Muižnieci

No 1725.gada līdz 1782.gadam Bīriņu muižas īpašnieks bija Kārlis Frīdrihs Mengdens(1725—1782), kura meitas apprecējās ar Mellīnu dzimtas pārstāvjiem. Pašās 18. gadsimta beigās par muižas īpašnieku kļuva Ludvigs Augusts Mellīns (1754-1835), kura laikā sākās Bīriņu saimnieciskais uzplaukums. Grāfs Ludvigs Augusts Mellīns bija izglītos, sabiedriski aktīvs ar militāru rūdījumu cilvēks. 1796.-1831.gadā viņš bija Vidzemes virskonsistorijas direktors un prezidents. Mellīns ieņēma arī tiesneša amatu. Viņš deva nozīmīgu ieguldījumu kartogrāfijā, tai skaitā sastādot un 1797.gadā izdodot pirmo precīzo Vidzemes un Igaunijas guberņas atlantu "Atlas von Liefland". Mellīns bijis arī zemnieku aizstāvis, kas centies sekmēt novada saimniecisko un garīgo kultūru. 1831.gadā viņš nodibināja 1800 dālderus lielu godalgu fondu centīgiem Bīriņu iedzīvotājiem. Mellīns apbedīts Bīriņu muižas kapličā, kur atrodas viņa piemineklis. 1813.gadā grāfiene Helēna Auguste Mellīna (dz. Mengdena) nodeva pili savas meitas vīram Aleksejam fon Pistolkorsam. Vēlāk par muižas īpašnieku kļuva viņa dēls Augusts fon Pistolkorss un Pistolkorsu dzimtas valdīšanas laikā turpinājās Bīriņu muižas tālākais saimnieciskais uzplaukums un tika uzcelta lielākā daļa mūsdienās redzamo ēku, tai skaitā muižas pils. Augusts fon Pistolkorss, apprecot Pēterburgas baņķiera L.fon Štiglica audžumeitu Emīliju, pūrā saņēma kapitālu, kuru bija izlēmis ieguldīt jaunas, modernas pils celtniecībā. Pēc Rīgas arhitekta Frīdriha Vilhelma Hesa (1822-1877) projekta pils tika uzcelta 1857.-1860.gadā. 1886.gadā pēc Augusta nāves pili mantoja viņa dēls Aleksandrs. Viņš 1870.gadā veica muižas pārbūves darbus, ierīkoja ceļu līdz Neibādei (Saulkrastiem), kurš tajā laikā sāka veidoties par peldu kūrotu un sāka attīstīt Saulkrastus. Pils tika pārbūvēta 20. gadsimta sākumā pēc arhitekta Rūdolfa Heinriha Cirkvica (1857—1926) projekta,kurs ir arī Igates pils projekta autors padarot tās fasādi vienkāršāku, mazāk greznu. Visdrīzāk šajā pārbūvē zuda neogotiskā stila dzeguļi pilij - tie saglabājušies tikai lielajam tornim. 1926.gadā Rīgas grāmatrūpniecības slimokase pilī pēc pārbūves ierīkoja atpūtas namu - sanatoriju "Grāmatnieki". Kopš tā laika līdz 1995.gadam pilī darbojās ārstniecības iestādes. Padomju laikā pils interjerus "greznoja" padomju ideoloģiju atspoguļojoši gleznojumi. 1994.gadā pili sāka iznomāt, tagad tā ir privātīpašums. Kopš 1995.gada pils ir privātīpašums kurā ierīkota viesnīca, restorāns tā ir īrējama dažādiem svinīgiem pasākumiem. Liels parks pastaigām vai izjādēm ar zirgiem, tajā skaitā zirgu kamanās ziemā.

Intervijā ar muižas īpašnieci Solvitu Muižnieci uzzināsim to, kā muiža attīstījās pēc tās privatizācijas, kā muiža darbojas COVID 19 apstākļos, kas jauns un kādi plāni nākotnē. Skatāmies!