Runājot par pilīm un muižām - parasti tiek
apjausta to vēsture, arhitektūras stili, titulēti uzvārdi, bet mazāk par to bez
kā muižas būtu savādākas, vienkāršākas, prastākas un tie ir dārzi un parki. Šī
tradīcija un kultūra Latvijā ir salīdzinoši sena un spēcīga. Iespējams
pateicoties labvēlīgam augiem klimatam, ģeogrāfiskajam
novietojumam starp austrumiem un rietumiem, pateicoties kuram pie muižām (arī
pilsētu zaļajās zonās) parādījušies introducētie svešzemju augi, un parku
veidošanas tradīcijas. Tāpat jāatzīmē centīgie t.s. mākslas dārznieki,
daiļdārznieki, ainavu arhitekti u.c., kuri savu roku pielikuši ne tikai
Latvijas dārzos un parkos, bet arī citur Eiropā, pārsvarā Krievijas impērijā. Projekts “Muižnieka muižu metrika”, viesojās Latvijas Nacionālajā botāniskajā dārzā un sarunājās ar ilggadējo direktoru, dendrologu Andreju Svilānu par muižu parkiem un dārziem. Skatāmies!
PS. Tā kā COVID 19 laikā NBD iekštelpas ir slēgtas apmeklētajiem, bet šobrīd tur tiešām ir ne tikai silti, bet arī uzziedējuši vai augļus briedina agaves, mespila, papaija, banāni, zebrina, ūdensroze un daudzi citi eksotiski augi, dažas fotogrāfijas no "mūžīgās vasaras":
Komentāri
Ierakstīt komentāru