Viduslaiku pilis Latvijā kā tūrisma resurss

Latvijas vēsturē ir bijis laiks, kad piļu būvniecība bija plaši izplatīta, un tā risinājās salīdzinoši strauji. XII gadsimta beigās uz Baltijas jūras piekrasti atkuģojušajiem vācu tirgotājiem sekoja kristīgās ticības sludinātāji – misionāri, savukārt viniem pa pēdām devās krustneši (Erdmanis, 1989). Par savu pirmo apmešanās vietu tika izraudzīta Ikšķile un tur bīskaps Meinards (1127 -1196) 1185. gadā lika uzbūvēt pirmo mūra baznīcu Latvijā. Tā sākotnēji bijusi gandrīz kvadrātveida mūra celtne, kas būvēta pēc Vācijas tā laika draudzes baznīcu parauga. Pēc baznīcas uzcelšanas Meinharda uzaicinātie Gotzemes (Visbijas) meistari uzbūvēja arī mūra cietoksni – pili patvērumam no uzbrukumiem. Pateicoties vēlīno viduslaiku (13. līdz 16. gadsimtam) politiski ekonomiskajai iekārtai un tradīcijai konfliktu risināšanai izmantot karaspēku, tās šī brīža Latvijas teritorijā bija vairāk būvētas nekā citur. Arhibīskapu, Zobenbrāļu vēlāk Livonijas ordeņa to vasaļu pilis celtas zemju ordeņa brāļu aizsardzībai un iekaroto, reizēm iepirkto vai iemainīto zemju pārvaldīšanai. Par senāko akmens pili Latvijas teritorijā tiek uzskatīta Ikšķiles bīskapa pils (1187) – pēdējā Bauskas Livonijas ordeņa pils (1443 ). Protams, ka laika gaitā pārbūvētas, spridzinātas, nojauktas un to akmeņi, ķieģeļi izmantoti jau vēlāku laiku ēku celtniecībai. Šur tur pilsdrupas ir saglabājušās labāk, citur sliktāk, citur pārbūvētas. No vairāk nekā 138 pilīm (G.Pāvils, 2009) saglabājušās līdz mūsdienām ir neliela daļa. Visvairāk tās cietušas Ziemeļu kara laikā vietām atjaunotas, vietām nē. Bet, vēlāk zaudējot savu militāro nozīmi, tādas vairāk nav celtas.

Igauņu vēsturnieks, pasaulē atzīts piļu pētnieks Armins Tūlse (1907–1977) 20. gadsimta 40-jos gados Livonijas perioda mūra pilis klasificēja sekojoši: 1) dabiskajam zemes reljefam pieskaņotās pilis, 2) torņa un mājas veida pilis, 3) kastellas tipa pilis, 4) konventēkas un 5) klosterpilis. Latvijas teritorijā par daudzām no tām ir saglabājušies stāsti un pilsdrupu paliekas. Tas vērojams arī Latvijas piļu arhitektūrā.

Pilis, kā kultūrvēsturisks mantojums ir nozīmīgs tūrisma resurs. Piemēram, kā rāda pētījums, Lielbritānijas apmeklēšanai, galvenā tūristu motivācija ir bijusi kultūrvēsturiskais mantojums (Markwell, Bennett & Ravenscroft, 1997). Tās ir gan vēstures izziņas vieta, gan pieredzes apgūšanas un pasākumu organizēšanas platforma (piemēram, Siguldas pilsdrupu estrāde, Cēsu viduslaiku amatu nodarbības). No to saglabāšanas un izmantošanas mainās arī to tūrisma vērtība. Daļai no Latvijas pilīm tiek izmantotas publiskajiem pakalpojumam visa ēka vai tās daļa (1.tabula).

1.tabula Atjaunoto un daļēji atjaunoto Latvijas viduslaiku piļu izmantošana tūrismā

Nr.p.k.	Nosaukums	Kas cēlis	Atrašanās vieta	Izmantošana
1.	Lielstraupes pils	Rīgas arhibīskapa vasalis	Vidzeme	TIC
2.	Cēsu viduslaiku pils	Livonijas ordenis	-“-	Muzejs, skatu tornis
3.	Rīgas pils	Livonijas ordenis	-“-	Biroju ēka
4.	Alūksnes viduslaiku pils	Livonijas ordenis	-“-	Muzejs
5.	Limbažu pils drupas	Rīgas arhibīskaps	-“-	Muzejs
6.	Siguldas viduslaiku pils drupas	Livonijas ordenis	-“-	Muzejs
7.	Turaidas pils	Rīgas arhibīskaps	-“-	Muzejs
8.	Alsunga	Livonijas ordenis	Kurzeme	Muzejs
9.	Dundagas pils	Livonijas ordenis	-“-	Viesnīca, sab.centrs
10.	Ēdole	Kurzemes bīskaps	-“-	Viesnīca, restorāns
11.	Ventspils	Livonijas ordenis	-“-	Muzejs
12.	Nurmižu	Livonijas ordenis	-“-	Viesnīcas komplekss
13.	Bauskas	Livonijas ordenis	-“-	Skatu tornis
14.	Jaunpils	Livonijas ordenis	-“-	Muzejs, viesnīca, restorāns, skatu tornis
15.	Šlokenbeka	Livonijas ordenis	-“-	Muzejs, viesnīca
16.	Dobeles pils	Livonijas ordenis	Zemgale	Skatu tornis, TIC
17.	Krustpils	Rīgas arhibīskapa	Latgale	Muzejs

Tūrisma nozarē pamatvērtība ir tūrisma produkts, kas var būt gan maksas, gan bezmaksas pakalpojums. Ņemot vērā t.s. mārketinga mix jeb 7 P modeli (Booms & Bitner, 1982), kur tiek ņemti vērā produkts, cena, vieta, virzīšana, procesi, darbinieki un pierādījumi, konkurences apstākļos produktam ir noteicošā loma (Barbour, Turnbul, 2002). Kirshenblatt-Gimblett (1998) radījis tā saucamo “atšķirīgo vērtību” (the value of difference) koncepciju. Tā vistiešākā veidā attiecas arī uz kultūrvēsturisko objektu izmantošanu tūrisma attīstībai. Protams, ka pilis un pilsdrupas var tikt izmantotas citu sabiedrības interešu apmierināšanai kā vietējās komūnas pasākumu vai atpūtas vieta. No veiksmīgiem piemēriem Latvijas vēsturisko piļu izmantošanā jāmin Turaidas pilsdrupas ar lībiešu vēsturisko tērpos ģērbtajām pils muzeja darbiniecēm, Cēsu pils ar sveču lukturīšiem un garšaugu dārzu, teatralizētu ēdināšanu "Viduslaiku dzīres" un amatu darbnīcām, viduslaiku cīņu rekonstrukcija un bruņinieku apģērbu pielaikošanu Siguldas pilsdrupās, Sama modināšanas svētki Koknesespilsdrupās, vairākas pilis piedāvā laulību reģistrāciju un kāzu rituālus u.c. Pilis un pilsdrupas pārsvarā ir valsts vai pašvaldību īpašums, un to saglabāšana ir politisks un finanšu jautājums. Praktiski visu vairāk vai mazāk sakārtoto piļu atjaunošanai izmantoti LR un ES finanšu instrumenti. Tas ļāvis piesaistīt šim vēsturiskajām celtnēm vairāk apmeklētājus un devis iespēju nodarboties ar saimniecisko darbību. Apvienojot pilis ar muzeju, nakšņošanas pakalpojumiem, ēdināšanu, pasākumu organizēšanu, informācijas un kultūras centru darbību tie ir kļuvuši patstāvīgāki un apmeklētājiem pieejamāki.

Autors izveidojis savu klasifikāciju piļu, kā tūrisma objektu sistematizācijai (2.tabula) ņemot vērā līdz mūsdienām saglabājušos būvju atliekām (drupām). Laiks visur atstāj pēdas – celtnēs, tiltos, cilvēku sejās. Paliek gan sliktais, gan labais. Sliktais – lai nekļūdītos citi, labais – lai droši varētu turpināt un saglabātu nākamajām paaudzēm to, kas saglabājies līdz mūsdienām. Jebkuras kategorijas pilsdrupas var tikt izmantotas interesantu, mūsdienām atbilstošu tūrisma produktu veidošanai.

2.tabula Latvijas pilsdrupu un piļu klasifikācija pēc tehniskā stāvokļa

Nr.p.k.	Stāvokļa apraksts	Piemēri	Kategorija
1.	Praktiski virszemes daļas nav saglabājušās, pamatu paliekas līdz ar zemi vai zem tās	Bērzaunes viduslaiku pils vieta, Sabiles pilsdrupas, Kandavas pilsdrupas, Piltenes pilsdrupas, Skrundas pilskalns, u.c.	VI.kategorija
2.	Saglabājušies nesošo sienu fragmenti 1m -5m augstumā	Vecpiebalgas pilsdrupas, Krimuldas pilsdrupas, Ropažu pilsdrupas, Āraišu pilsdrupas, Aizkraukles pilsdrupas, Augstrozes viduslaiku pilsdrupas, Ērgļu pilsdrupas, Burtnieku pilsdrupas, Grobiņas pilsdrupas,u.c.	V.kategorija
3.	Saglabājušās nesošās sienas un starpsienas, atsevišķas telpas nojaušamas	Kokneses pilsdrupas, Ērģemes pilsdrupas, Lielvārdes pilsdrupas, Embūtes pilsdrupas, u.c.	IV.kategorija
4.	Pilsdrupas labiekārtotas ar skatu torņiem, nojumēm	Siguldas Livonijas ordeņa pilsdrupas, Aizputes pilsdrupas, Raunas pilsdrupas, u.c.	III.kategorija
5.	Pilsdrupas labiekārtotas ar slēgtām telpām muzeja, izstādes, tūrisma pasākumu organizēšanai	Turaidas pilsdrupas, Cēsu Livonijas ordeņa pilsdrupas, Alūksnes Livonijas ordeņa pilsdrupas, Dobeles pilsdrupas, u.c.	II.kategorija
6.	Pils atbilst mūsdienu sabiedrisko telpu iekārtošanas prasībām	Lielstraupes pils, Ēdoles pils, Dundagas pils, Krustpils pils, Jaunpils, Rīgas pils	I.kategorija

Raugoties no tūrisma viedokļa, šis ir atbalstāms process, saglabāt vēsturisko mantojumu iekļaujot tajā mūsdienu arhitektūras risinājumus. Piemēram, Pankūku bastions Vecrīgā, kur virs tā vēsturiskajiem pamatiem tika uzbūvēts neliels tirdzniecības centrs, Vecrīgas viesnīcas “Old City Boutiquehotel” pagraba sienās apskatāmi 17.gadsimta noliktavas pamati, Alūksnes pilsDienvidu torņa rekonstrukcija, kurā investēti 520 000 eiro, Siguldas pilsdrupu konservācija, estrādes izveidošana un pieejamības uzlabošanai investēti 835 427 lati (1 176 657 eiro).

2020.gadā ekspluatācijā nodota 2018.gadā uzsāktā Livonijasordeņa Dobeles pils kapelas pārbūve (Sk.Pielikums). Dobeles pils pirmoreiz dokumentos minēta 1254. gadā. Pārdzīvojusi aplenkumus, zaudējumus un mieralaikus, tomēr padevās 1736.gadā, kad iebruka pils jumts un tā vairs nav tikusi atjaunota. Ko darīt ar šādu vēsturisku objektu? Nolīdzināt ar zemi, jo gadsimtu gaitā virszemes daļās un konstrukcijās maz kas saglabājies, vai ir vienkārši zudis. Drosmīgs projekts kurā apvienota seno mūru konservācija un mūsdienīga daudzfunkcionāla kultūras, amatniecības un tūrisma attīstības centra izveide. Vērtējot no tūrisma viedokļa, šāds risinājums ir apsveicams. Profesionāla gide Baiba Apine sniedz savu vērtējumu Dobeles projektam :”Es priecājos par katru atjaunotu un sakoptu tūrisma objektu. Es Dobelē tagad neesmu bijusi, tikai tik, cik lasīts. Šīs pilnīgi vai daļēji atjaunotās pilis ir mūsu bagātība, man patīk tās rādīt tūristiem. Ir divu veidu restaurācijas, kad objekts tiek atjaunots pilnībā, mums Latvijā tādu nav daudz, uzreiz nāk prātā Traķu pils Lietuvā un Malborka Polijā, mums vairāk ir daļēji atjaunotās un iekonservētās, sākot ar Turaidu un beidzot ar Dobeli tagad.” Arī tūrisma operatoriem ir skats uz tūrisma objektiem, kuru vērtība pieaug, iekļaujot tos kompleksajos ceļojumos un pievienojot pasākumus. “Ārvalstu tūristiem ir svarīgi, lai būtu laba infrastruktūra un nokļūšana. Parasti tālāk kā stundas attālumā tūristus grūti aizvilināt. Labi, ja uz vietas ir iespēja paēdināt, vai kādu degustāciju noorganizēt. Maršrutā jāpadomā vēl kādus apskates objektus pa ceļam varam ielikt, lai sanāktu pilna dienas programma. Būtu labi izveidot atraktīvu stāstu par šīm pilsdrupām, lai varam skaisti pasniegt. Varbūt, ka, iespējams, pilsdrupās kādus koncertus, izrādes vai motivējošos pasākumus organizēt”, tā par vēlamo rezultātu atbildēja Ieva Keiša tūrisma firmas “Latvia Tours” direktore. Interesants ir vēsturnieka un gida Ulda Vanaga sniegtais vērtējums Dobeles pils projektam :”Protams ir viedoklis, kuram ir piekritēji, ka drupas vispār aiztikt nedrīkst, tām jāļauj skaisti sabrukt. Es teiktu tā, ka pilsdrupu vide pat nevar tikt uzskatīta par arheoloģisko pieminekli, jo ir stipri degradēta un bojāta pēdējo 300 gadu laikā. Pie darbiem tika veikta arī kvalitatīva arheoloģiskā izpēte ar daudziem zinātniski fiksētiem atradumiem, bet galvenais - būvdarbi nesabojāja pašus vēsturiskos elementus, un, iespējams, tas dos iespēju nākotnē ar jaunām tehnoloģijām veikt citus zinātniskus atklājumus. Turklāt būvniecības procesā veiktie uzmērījumi un izpētes darbs pats par sevi ir būtisks pienesums Latvijas zinātnei. Nu, no tūrisma viedokļa - arī es esmu sajūsmā. Turklāt šoreiz tas nav standarta Siguldas vai Bauskas kičs "a la Britānijas pilis", bet kaut kas pavisam jauns - turklāt pieder pie kategorijas, par kuru Latvija jau ir izpelnījusies starptautisku atzinību, vismaz no arhitektu un dizaineru puses.”

Tā ir sabiedriska telpa atbilstoša mūsdienu prasībām, kurā gan vietējiem iedzīvotājiem, gan pilsētas viesiem ir dota iespēja pieskarties, sajust vēsturi nenosalstot un nesamirkstot lietū. Kā arī kapellas telpās ierīkotajā informācijas centra saņemt informāciju par citiem tūrisma objektiem apkārtnē. Dobeles pilsdrupas noteikti, ka ir Dobeles tūrisma tēla neatņemama sastāvdaļa, tāpat kā Dobeles sveces, “Dobeles dzirnavnieks” un ceriņi. Vairāk informācijas par projektu intervijā ar arhitektu Pēteri Blūmu šeit.

Nobeigumā viena no leģendām, kas varētu arī būt kā vēlējums “Ķeriet sievieti”. Saskaņa ar leģendu no Skrundas pilskalna ik pēc 100 gadiem nāk ārā balta sieviete un iet Ventā mazgāties. Ja viņa ierauga cilvēku, tad viņa mūk. Tad viņu vajag ķert rokā un noturēt, lai viņa nelien iekšā, tad pile celsies augšā.(www.tournet.lv). Kaut vairāk sievietes noķertu un vairāk piļu augšāmceltos!

Izmantotā literatūra

S. Barbour, A. Turnbull, Dreams, Schemes and Castles: Can Entrepreneurial Input Benefit A Heritage Tourism Resource?, 2002 Journal of Research in Marketing and Entrepreneurship 4(2):79-100

B. H. Booms, M. J. Bitner, Marketing Services by Managing the Environment, Cornell Hotel and Restaurant Administration Quarterly, Volume: 23 issue: 1, page(s): 35-40 Issue published: May 1, 1982

G.Erdmanis, Kurzemes viduslaiku pilis, 1989, Zinātne, 160. lpp.

S. Markwell,M. Bennett &N. Ravenscroft, The changing market for heritage tourism: A case study of visits to historic houses in England, International Journal of Heritage Studies Volume 3, 1997 - Issue 2, Pages 95-108 | Published online: 18 Apr 2007

E. Mugurevičs, LATVIJAS VIDUSLAIKU PIĻU KLASIFIKĀCIJAS UN ARHEOLOĢISKĀS IZPĒTES JAUTĀJUMI, Arheoloģija un etnogrāfija , 1983, Zinātne

A. Tuulse, Die Burgen in Estland und Lettland, 2008 (faksimilizdevums), Melchior Verlag, p.432

Pielikums