Kas jauns Krimuldas muižā? Pavasaris!

Lai uzzinātu, kas jauns Krimuldas muižā, un, kā tā darbojas šajos tūrismam un viesmīlības industrijai ne vieglajā laikā, šodien projekts “Muižnieka Muižu Metrika” tikās ar muižas direktori Daci Vanagu-Mikāni. Sarunu izdevās viegla un uz jautras nots. Iespējams tāpēc, ka Dace ir savā vietā un zin, ka jādomā vairākus solīšus uz priekšu. Lai izdodas! Skatāmies!

Nonākot Krimuldas pils teritorijā, pārņem senlaiku pilsētiņas sajūta: saglabājusies ne vien majestātiskā muižiņa, bet arī tuvējā apkārtnē izvietotās palīgēkas, no kurām daudzās aizvien notiek mājīga rosība – kādā mīt pārvaldnieku saime un grāmatvedība, citā iekārtojies mājīgais veikals-kafejnīca “Milly”, kādreizējā cūku kūtī nu tiek darīts muižas vīns “Cremon”, turpat pretī apskatāmi arī parādes zirgu staļļi, kas savulaik izlikti visgreznākajām flīzēm un koka paneļiem, daudz neatpaliekot no muižas dzīvojamajām telpām.

Visvairāk muižas sadzīves stāstu iekrājies no Līvenu dzimtas – pēdējo muižas īpašnieku – laikiem 19. gadsimtā. 1817. gadā Krimuldas īpašumu par 60 875 sudraba rubļiem nopirka firsts Johans Georgs Līvens, un viņa dzimta šeit saimniekoja līdz pat 1921. gadam. Jaunā muižas ēka tapusi Johana Georga Līvena laikā ap 1822. gadu – nama arhitekts nav zināms, taču Krimuldas muiža ir viens no spilgtākajiem klasicisma villu arhitektūras paraugiem Latvijā. Tieši Līvenu laikos tapis arī romantiskais muižas parks: dzimtas turpinātājs Pauls Hermanis Līvens 1853. gadā šeit ierīkojis parku ar vairākām promenādēm un koka kāpnēm – 380 pakāpieni veduši no muižas uz Vikmestes gravu, savukārt 325 pakāpienus garās kāpnes vedušas no parka uz Gaujas pārceltuvi.

Par fon Līvenu skaisto parku uzzinājis arī Krievijas impērijas cars Aleksandrs II un savas Vidzemes vizītes laikā 1862. gadā kopā ar sievu un svītu apciemojis Krimuldu. Pauls Hermanis Līvens, sekojot tālaika romantiskajai modei veidot mākslīgas pilsdrupas muižu parkos, veicis Krimuldas viduslaiku pilsdrupu rekonstrukciju, paaugstinot mūra sienas un papildinot tās ar ar dekoratīvām pseidogotiskām logu ailēm.

1921. gadā muižas pēdējais īpašnieks Pauls Ivans Līvens, apstākļu spiests, kopā ar ģimeni emigrēja no Latvijas. Arī emigrācijā viņš saglabāja siltas jūtas pret savu bērnības zemi Krimuldu: “Vārdos grūti aprakstīt ainavas skaistuma radīto noskaņu, bet priekš manis tas ir stūrītis, kurš manai sirdij vistuvākais. Tur nav ne fabriku dūmeņu, ne stabu ar elektrības vadiem, ne greznu viesnīcu un raibu afišu. Tur daba, kādu to radījis Dievs.” Vairāk informācijas pils mājas lapā šeit!

Neliels fotoieskats Krimuldas muižā 2021.gada pavasarī.