Jelgavas pils - ne tikai augstskola

Jelgavas pils ir ievērojamā Krievijas galma arhitekta itāļa Frančesko Bartolomeo Rastrelli agrīnā perioda darbs un viens no retajiem Jelgavas arhitektūras pieminekļiem, kas saglabājies līdz mūsdienām. Lielākā baroka pils Baltijas valstīs, kādreizējā Kurzemes un Zemgales hercogu rezidence, Kurzemes guberņas administratīvais centrs, šodien Latvijas Lauksaimniecības Universitātes galvenā mītne. Pils celta 13. gs. Livonijas ordeņa pils vietā. 1738. gadā pēc Frančesko Bartolomeo Rastrelli projekta sāk būvēt jauno pili. Celtniecība noritēja divos posmos (1738. – 1740. gads; 1763. – 1771. gads). Pils vairākkārt degusi. Vislielākie postījumi ēkai nodarīti II Pasaules kara laikā, kad 1944. gada jūlija beigās pili nodedzināja un Latvijas Lauksaimniecības akadēmija (LLA) beidza pastāvēt. 1956. gadā sākās pils atjaunošanas darbi un LLA pakāpeniski no Rīgas pārcēlās atpakaļ uz Jelgavas pili. Kopš 1968. gada Jelgavas pilī darbojas muzejs, kurā var iepazīties ar vecās 13. gs. Livonijas ordeņa pils un pašreizējās pils būvniecības vēsturi, uzzināt par paveikto pils vēsturiskajā izpētē un saglabāšanā. Viens no interesantākajiem apskates objektiem Jelgavas pilī – Kurzemes hercogu kapenes – ir vieta, kur uzskatāmi sasaistās mūži un viņpasaules. Šobrīd kapenēs Jelgavas pilī atrodas 21 metāla sarkofāgs un deviņi koka zārki, kuros no 1569. līdz 1791. gadam apbedīti 24 Ketleru dinastijas un 6 Bīronu dinastijas pārstāvji. (www.vist.jelgava.lv) Šobrīd pils muzejs ir sagatavojis interesantu 18. un 19.gadsimta pavārgrāmatu izstādi, kura gan būs apmeklējama tikai tad, kad tiks atcelti COVID19 ierobežojumi. Videointervijā ar Jelgavas pils muzeja vadītāju Gintu Linīti parunājām par pili, studentiem un muzeju. Skatāmies!