Videointervija ar Tāšu muižas saimnieku Juri Zviedrānu

Tāšu muižas vēsturiskais centrs atrodas Ālandes (Telses) upes ielejā pie Tāšu ezera. Apbūve izveidojusies trīs zonās: ap noslēgto saimnieciska rakstura pagalmu, parādes pagalmu un attālāk no centra ceļa malā uz Grobiņu un Rolavas muižu. Vēsturiski vecākā vieta, ap kuru līdz 18.gadsimta sākumam koncentrējās visas nozīmīgākās ēkas tai skaitā kungu māja, bija regulāras formas saimniecības pagalms. Aiz tā robežas – žoga dienvidu pusē, atradās virtuves un augļu dārzs. Apbūve līdz 1734.gadam bija no koka. Vecā kungu māja, domājams, atradās pagalma dienvidrietumu stūrī, daļēji vēlāk būvētās „melnās” klēts vietā ar galveno fasādi pret pagalmu, bet otru fasādi pret dārzu. 17.gadsimtā kungu mājai bijis mēles tipa dakstiņu jumta segums, kas imitējis viduslaikiem raksturīgo šindeļu galu formu, bet telpās bijušas zaļi glazētas podiņu krāsnis, arī torņa tipa krāsnis. Ap saimniecības pagalmu ēkas būvētas un pārbūvētas līdz pat muižas likvidēšanai. Jaunā mūra kungu māja 1734. gadā būvēta ārpus saimniecības pagalma ar galveno fasādi pret ziemeļiem. Tās priekšā izveidots grantēts parādes pagalms - laukums. Aiz kungu mājas dienvidu pusē izveidots regulārs baroka stila dārzs un dīķis. Līdz ar 19.gadsimta sākumu jaunās ēkas tiek būvētas gar ceļu uz Grobiņu. Tur tika uzbūvēta rija, magazīnas klēts un kalpu māja ar šķūni. 19.gadsimtā pie ūdensdzirnavām uzbūvēts ēku komplekss ar brūzi. Pēc muižas likvidēšanas 20.gadsimta 20.gados nojauc daļu no saimniecības ēkām, kuru materiālu iegūst jaunsaimnieki. Pēc ciema padomes, skolas un kolhoza, "Pirmrindnieks" likvidācijas centrs zaudē savu nozīmi un neizmantotās ēkas nojauc būvmateriāliem.Līdz mūsdienām saglabājusies kungu māja, pārvaldnieka māja, magazīnas klēts, stallis, daļēji kalpu māja, ūdens dzirnavas un rija.Pašreiz esošās kungu mājas pasūtītājs bija Polijas pulkvedis Frīdrihs Heinrihs fon Korfs, (1677-1746). Tā būvēta 1734.gadā kā viena stāva, plānā taisnstūra mūra ēka. Pie abām gala fasādēm atradās nelielas būves. Sākotnēji ēkai bijis mansarda tipa jumts, kas, domājams, iesegts ar gropētiem šindeļiem. Ēkā līdz mūsdienām saglabājušies trīs kamīni un vēl ir zināmas vēl trīs kamīnu vietas. Kamīni izmūrēti, bet dekors apmests ar kaļķa javu, bet smalkākās daļas izvilktas un veidotas no stuka. Šāda izskata vēlā baroka kamīni nekur citur Latvijā nav saglabājušies. Tāšu muižas īpašnieks - Frīdrihs Heinrihs fon Korfs bija precējies ar Sofiju Luisu Kēni fon Jaski (Köehn von Jaski), kuras vecāku dzimtmuiža atrodas tieši Austrumprūsijā – Ješkendorfā (Jäschkendorf, Jaśkowo). Kungu māja šajā muižā būvēta 1721.gadā un ļoti līdzinās Tāšu muižas kungu mājai tikai nedaudz mazāka. Arī atrašanās kompleksā ir analoga – ārpus saimniecības pagalma.18.gadsimta 70.-80. gados notika pirmā lielākā kungu mājas pārbūve, kad nojaukts mansarda tipa jumts, bet tā vietā uzbūvēts pašreiz esošais divu slīpju jumts ar pusšļauptiem zelmiņiem. Pie rietumu fasādes uzbūvēta brīvstāvoša mūra ēka, kur atradās virtuve, veļas mazgātuve u.c. saimniecības telpas. Pašā 19. gadsimta sākumā, kad īpašums pieder Pēterim Heinriham Vilhelmam fon Korfam, notiek pēdējā lielākā pārbūve, kad, pieskaņojoties esošajai arhitektūrai, uzbūvēts pašreiz esošais mezonīns, ielikti jauni logi ar ārējiem slēģiem, ailu panelējums, ozolkoka ārdurvis, kāpnes un uzbūvēta piebūve pie austrumu gala fasādes. Iekštelpu plānojumā būtiskas izmaiņas nenotiek. Ārējais vizuālais tēls bijis samērā īpatnējs, pat netipisks 19.gadsimta sākumam. Pēc 1850.gada kungu mājā vairs nedzīvo un to izmantoja gandrīz tikai vasarās. Agrārās reformas laikā muižas centrs tiek atsavināts un kopā ar 27 ha zemes 1922.gadā nodots pagasta īpašumā. Kungu mājā ierīko 6 klašu pamatskolu, kas izveidota apvienojot Tāšu un Talsu skolas. Ar pārtraukumu Otrā pasaules kara laikā, kad ēkā atrodas lazarete, tā darbojas līdz skolas likvidācijai 1969.gadā. 1978.gadā pēc Liepājas galantērijas kombināta “Lauma” pasūtījuma projektēšanas institūtā “Latkolhozprojekts” tiek izstrādāts projekts kungu mājas un tās apkārtnes pielāgošanai pionieru nometnes vajadzībām. 1999.gadā muižas komplekss tiek nodots apsaimniekošanai “Tāšu muižas fondam” un tiek uzsākti nepieciešamākie konservācijas restaurācijas darbi, kas joprojām turpinās.Šobrīd muižas kompleksā (valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.6426) saglabājušās 6 ēkas, dārzi un parki ar dīķiem. (www.pilis.lv) Juris Zviedrāns noteiktās aprindās pazīstams, kā celtniecības būvpētnieks, vēsturisko ēku izpētes eksperts, Tāšu muižas saimnieks, cilvēks ar racionālu filozofisku piegājienu tehnisko jautājumu risinājumiem. Tikāmies, parunājām, un daudz kas kļuva saprotamāks. Skatāmies!