Daugavas abas malas – vienas dienas ekskursija ar savu transportu

 

Vienas dienas izbrauciens – daudzveidīgs, interesants, informatīvs un relaksējošs. Reizēm ta ir, ka nu nemaz negribas sēdēt mājās, bet īsti nav idejas kurp doties. Cēsis redzētas, Sigulda ar Gaujas senleju tāpat, Tērvetes dabas parks un citas vietas.... Neskumstiet, ir varianti!

Daugmales pilskalns bija sens tirdzniecības un amatniecības centrs Daugavas kreisajā. Atsevišķi autori uzskata, ka pilskalna pakājē pie Varžupītes ietekas Daugavā bijusi vēstures dokumentos minētā Portus Semigalliae (Zemgales osta).  Arheologi konstatējuši, ka savā pastāvēšanas laikā pilskalns vismaz 14 reizes nodedzis. Pirmie cilvēki uz dzīvi te apmetušies 2. gadu tūkstoša pirms Kristus beigās. Daugmales uzplaukuma laiks ir no 10. līdz 12. gadsimtam, kad tā bijusi galvenā Daugavas lejteces osta ūdensceļā no varjagiem uz grieķiem, ko apdzīvoja gan zemgaļi, gan līvi, latgaļi, kriviči un varjagi. https://www.historia.lv/galerija/daugmales-pilskalns

                                           

Lindes muižas parks - Lindes muiža pieminēta jau 13. gadsimtā, kad piederējusi fon Lindu dzimtai. 1542. gadā muižu savā īpašumā ieguva Johans fon Pletenbergs. Lindes muižas vārti celti 1767. gadā. Lindes parks, kas arī tapis ap to pašu laiku, ir 7,4 hektāru plašs un tajā atrodas Holandes liepu stādījumi, kas izveidojušas īpatnējas lapenes. Lindes muižas kungu nams gāja bojā Pirmā pasaules kara laikā, netika atjaunots un tagad ir neievērojamas drupas. Saglabājušies Lindes muižas vārti un Lindes muižas parks, kas ir 18. gadsimta valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi. https://www.delfi.lv/turismagids/latvija/foto-magiskais-lindes-muizas-parks-kur-koki-skietami-aug-ar-saknem-uz-augsu.d?id=51307711

Jaunjelgava un ebreju kapi. Jaunjelgavas nosaukums ir daudzkārt mainījies. Tā tika saukta par Sēreni (13. gadsimts), Jaunpilsētiņu vai Jaunpilsētu (16. gadsimts), pieaugot tās administratīvajai nozīmei, tautā to sāka dēvēt par Jelgaviņu, Jauno Jelgavu, Lubu Jelgavu (17.—19. gadsimts). Pilsētas ebreju iedzīvotāji to dēvēja arī par "Jauno Rīgu" jeb Nairi (saīsinājums no jidiša Nai Riga). Jaunjelgavas pilsētas ebreju kapi izveidoti 1848. gadā, aizņem 2 ha lielu platību no kopējās kapu teritorijas ar šobrīd zināmiem ap 3000 apbedījumiem. 1941.gadā nacisti nodedzināja ebreju lūgšanu namus un nošāva vairāk nekā 500 ebreju. Nošautos pārapbedīja kapu teritorijā blakus ebreju kapiem. Interesantas kapu kopas un tradīcijas. Vērts iebraukt. https://www.wikiwand.com/lv/Jaunjelgavas_v%C4%93sture

Aklā purva taka viena no ainaviskām un interesantām purva takām Latvijā. Purvam raksturīga augsta ainaviskā vērtība – šeit varējamas gan atklātas vai daļēji atklātas tipiskas augstā purva, gan purva ezeriņi un lāmas, gan slēgtas mežu ainavas. Purva izcelšanās saistāma ar periodu pēc pēdējā apledojuma, kad apkārtnē esošo ezeriņu krasti sāka aizaugt, veidojot 3 atsevišķus purvus. Aizaugšanai turpinotie un vēršoties plašumā šie purvi saplūda vienotā masīvā. Šobrīd purva kūdras slāņa biezums vidēji sasniedz 4 m, bet dziļākajās vietas, kur meklējami purva pirmsākumi, kūdras biezums sasniedz pat 9,3 m. Purvā un tā apkārtnē sastopamas daudzas ES Putnu direktīvas sugas, piemēram, melnkakla gārgale, sējas zoss, zivju ērglis, jūras ērglis, mednis, mežirbe. No aizsargājamo augu sugām sastopama – fuksa dzegužpirkstīte un spilvainais ancītis. www.daba.gov.lv

                                            

Ellītes purva dabas liegums ar sēravotu, acīmredzot kādreiz bijusi nozīmīga kulta vieta. Interesanti palasīt ticējumus un nostāstus, kas atrodas uz inforomācija dēļa pie avota.

“Kas varēja grožus vīt

No avota ūdentiņa?

Kas varēja vilnu vērpt

No pelēka akmentiņa?

Dieva dēli grožus vija

No avota ūdentiņa;

Saules meita vilnu vērpa

No pelēka akmentiņa” (Latv.t.d.)

Ašķeres dabas taka ir 400m gara un vijas gar Ašķeres upītes gravu, kuras ieplakā tek Ašķeres upīte ar ļoti akmeņainu gultni un krastiem. Ašķeres grava izveidojusies pirms 15 tūkstošiem gadu, kad lielais ledājs šķērsoja Latvijas teritoriju. Šeit vērojams vienreizīgs biotops, kura veidošanos nav ietekmējis cilvēks. VII – XI gs. pie Ašķeres upītes ietekas Daugavā atradās seno skandināvu osta. Takas teritorijā atrodas lielo jeb dižsusuru (Glis-glis) mikroliegums. Pelēcīgo, 15 – 20 cm (neskaitot asti) garo grauzēju kolonija veido vienu no stabilākajām atradnēm Latvijā jau 20 gadus. Dzīvnieciņš lielākoties ir aktīvs krēslā un naktī. Lielais susurs ierakstīts Latvijas Sarkanās grāmatas 2. kategorijā.

Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja ekspozīcija "Padomju gadi" ir iespējams plašākā šī perioda ekspozīcija Latvijā. http://www.aizkrauklesmuzejs.lv/padomju-gadi/

Aizkraukles pilsdrupas 

Aizkraukles pilskalns jeb Augstie kalni (arī Kraukļu kalni, Batarejas) atrodas Daugavas labajā krastā pie Ašķeres upītes ietekas un paceļas aptuveni 40 m virs Daugavas līmeņa. Pilskalnam ir divi plakumi – viens mazāks austrumos, otrs – divreiz lielāks rietumos. Izrakumi liecina, ka šeit bijusi sena tirdzniecības vieta. Pilskalnā dzīvojuši lībieši (līvi). Pie Ašķeres upītes ietekas atradusies osta. Pilskalna pakājē starp pilskalnu un Daugavu atradusies Aizkraukles senpilsēta ar seno Aizkraukles baznīcu, kas darbojusies līdz 17. gs. vidum. Teiku par Aizkraukles pili un Aizkraukļa meitu Spīdalu A. Pumpurs izmantojis eposā “Lāčplēsis” un J. Rainis lugā “Uguns un nakts”. https://visit.skriveri.lv/places-list/aizkraukles-pilskalns/ Var veltīt laiku garākam pārgājienam, 10 km maršruts iepazīstina ar vienu no vēl retajiem, cilvēka mazāk ietekmētajiem Daugavas senlejas posmiem.

Skrīveru gotiņas ir labākais ēdamais suvenīrs  uz mājām. 1957. gada janvārī uzsāktā konfektes Gotiņa razoana  turpinās joprojām. Pirmsākumos šeit ražoja ļoti daudzveidīgu produkciju - saldējumu,  vafeles,  tika cepta maize, ražotas desas un visu veidu  konservi. Tapa ļoti gardas Limonādes un dažādas sulas, bet visvairāk tika pieprasītas un ražotas konfektes Gotiņa. https://www.skriverugotina.lv/

Cits vēderprieks Skrīveros ir Skrīveru saldējums, kura veikals īpaši vasaras sezonā ir jāapmeklē. http://www.majassaldejums.lv/Vēsturiska ir arī ceļmalas kafejnīca “Klidziņa”, bet tas jau pēc katra velmēm un iespējām. http://www.klidzina.lv/

Lai labi braucas!