“Muižnieka TOP” - Latvijas purvu takas

 

Kas ir purvs?

Latvija ir bagāta ne tikai ar mežiem, bet arī purviem.  Purvi Latvijā aizņem vairāk nekā 10 % teritorijas. Purvs ir sauszemes platība, kurai raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs mitrums, specifiska augu valsts un kūdras uzkrāšanās. Purvs ir viens no mitrāju veidiem. Latvijas mērenais klimats ar lielāku nokrišņu daudzumu nekā iztvaikošana, kā arī viegli viļņotais reljefs un mālainie, vāji caurlaidīgie nogulumi purvu ieplakās ir labvēlīgs apstākļu kopums purvu veidošanās procesiem un attīstībai. Purvam raksturīgi, ka šeit aug augi, kam nepieciešams liels daudzums mitruma un tādi augi, kas spēj pielāgoties mitrumam. Piemēram, sfagnu sūna. Beidzoties veģetācijas periodam, purva augu virszemes daļa atmirst un daļēji satrūd. Tā kā purva augsne ir ļoti mitra un tajā nenotiek aktīva ūdens apmaiņa, t.i. ūdens purva augsnē ir stāvošs, trūdēšanas procesā ātri tiek izmantots ūdenī esošais skābeklis un izveidojas bez skābekļa vide. Šādā vidē trūdēšana praktiski apstājas, tālākā organisko atlieku sadalīšanās notiek daudz lēnāk. (Wikipedia)

Purvs ir nozīmīgs dabas un rekreatīvā tūrisma resurss. Daba, mikroklimats, tīrs gaiss, miers rada īpašu gaisotni, kur gandrīz ikviens ceļotājs var atrast sev kaut ko interesantu. Labiekārtotas purva takas nav garas, vidēji 3 km un pārvietoties pa tām nav grūti. Purvs ir īpaši trausls biotops, tāpēc pārvietoties tikai pa laipām un marķētām takām. Apmeklējot purvus un aizsargājamās dabas teritorijas ievērosim kārtības noteikumus.

Kāpēc apmeklēt purvus?

Purva flora ir daudzveidīga un interesanta, vajag tikai pavērot uzmanīgāk.

Purva ezeri ir laba putnu vērošanas vieta, īpaši pavasara un rudens putnu migrācijas laikā.

Vieta meditācijai, kur pabūt ne tikai dabā, bet arī ar sevi.

Tā ir vieta, kur iepazīt savus līdzgājējus.

Vieta, kur krāsu, smaržu, ainavu daudzveidība nebeidz pārsteigt jebkurā gadalaikā.

 PS. Aprakstā izmantoti autora un ceļabiedru foto. Paldies viņiem par kompāniju un atbalstu! Lai ceļš nekad nebeidzas!

 Purezera taka 3,5 km

Taka atrodas uz Limbažu-Alojas ceļa, tuvāk Alojai. Kādu gabalu pabraucot pa LVM uzbūvēto meža ceļu, kurš taisns kā līnija, nonāksi līdz nelielam stāvlaukumam, piknika un ugunskura vietai. Šeit var izlocīt kājas, un tad doties uz meža pusi, sekojot norādei "Purezera taka". Viena no ainaviski skaistākajām Latvijas purva takām, kura sākumā ved gar čalojošu strautu caur skaistu vecu mežu, pēc tam aplī ap purva ezeru. Pa ceļam vairākas atpūtas vietas, kurās, ja laiks un laika apstākļi ļauj var ieturēt pikniku. Ir pat vietas, kur uzkurināt ugunskuru paša ezera krastā kur sagaidīt saules lēktu vai saules rietu. Cieši tam apkārt vijas Purezera taka, galvenokārt pa dēlīšu laipu. Lai gan pēc lietus, pavasaros un rudeņos var būt vietas, kur noderēs ūdens necaurlaidīgi apavi. https://dodies.lv/lv/obj/purezera-taka.html

                                       

Cenu purva taka 6 km

Cenas tīreļa taka veidota apļa veidā, sniedzot iespēju apskatīt pēc iespējas lielāku purva teritoriju ar tā dažādo floru un faunu. Labiekārtojot taku, ir uzstādīti arī informatīvie stendi ar tīrelī sastopamo augu un putnu aprakstiem un attēliem. Iespējams vienas no lielākajām ārkausa kasandru (Cassandra calyculata)    audzēm Latvijā. Viens takas posms ved gar ainaviski krāšņo un mazām saliņām bagāto Skaistezeru. Takas pusceļā ir apmēram 12 metrus augsts skatu tornis, no kurienes var plašāk pavērties uz apkārtni un uz pavisam negaidītu objektu – sena ceļa aprisēm. Cenas tīreli šķērso 1. pasaules kara laikā izbūvēts ceļš kara tehnikas un armijas transportēšanas vajadzībām. Savulaik tas saukts par Novgorodas ceļu, taču to joprojām dēvē par “kara” jeb “strēlnieku ceļu”. Iekārtojot purva dabas taku, tika nolemts daļēji atjaunot arī nelielu šī ceļa fragmentu 20-30 m garumā, lai interesentiem būtu iespēja iepazīties ar militārās būvniecības specifiku. Pārējo ceļu purvā viegli var atpazīt pēc dabiski izveidojušās lielu koku alejas, kas ir pavisam neraksturīga ainava purvam. Tomēr pārvietoties pa to ir gandrīz neiespējami un nav ieteicams, jo laika gaitā un ārējo apstākļu ietekmē ceļš ir krietni vien cietis un kļuvis nedrošs. Ceļa atjaunotais posms atrodas skatu torņa pakājē. https://www.rigasmezi.lv/lv/mezi/par_meziem___fakti_/atputas_iespejas/?doc=1314

Stiklu jeb Vasermanu taka 4 km

Stiklu jeb Vasenieku purvs ir sūnu jeb augstais purvs, kas atrodas dabas liegumā Stiklu purvi. Taka ir cilpveida, lielāko daļu takas veido koka laipas, taču neliels posms iet arī pa iestaigātu zemes ceļu. Šeit vērojams gan dabisks purvs, kas pilns ar dzīvību, gan arī degradēta purva ainava, kas paveras skatam pašā sākumā, ejot gar novadgrāvjiem, kas savulaik veidoti, lai sagatavotu purvu kūdras izstrādei, taču tagad aizsprostoti, lai atjaunotu ūdens režīmu. Laipa vijas gar skaistiem purva ezeriņiem, cauri mežam, garām bebru dambim, tad noslēdzas, nogriežoties uz iestaigātu zemes ceļu gar grāvja malu, kura beigās atkal redzēsiet laipu, kas aizvedīs uz takas sākumu. Takas vienā posmā uzbūvēts skatu tornis. https://www.kurzemesregions.lv/projekti/turisms/unigreen/dabas-takas/vasenieku-purva-laipa/

Aklā purva taka 2,8 km

Teritorijai raksturīga augsta ainaviskā vērtība – šeit varēsiet vērot gan atklātas vai daļēji atklātas tipiskas augstā purva ainavas, gan purva ezeriņus un lāmas, gan slēgtas mežu ainavas. Purva izcelšanās saistāma ar periodu pēc pēdējā apledojuma, kad apkārtnē esošo ezeriņu krasti sāka aizaugt, veidojot 3 atsevišķus purvus. Aizaugšanai turpinoties un vēršoties plašumā šie purvi saplūda vienotā masīvā. Šobrīd purva kūdras slāņa biezums vidēji sasniedz 4 m, bet dziļākajās vietas, kur meklējami purva pirmsākumi, kūdras biezums sasniedz pat 9,3 m. Purvā un tā apkārtnē sastopamas daudzas ES Putnu direktīvas sugas, piemēram, melnkakla gārgale, sējas zoss, zivju ērglis, jūras ērglis, mednis, mežirbe. No aizsargājamo augu sugām sastopama – Fuksa dzegužpirkstīte un spilvainais ancītis.  www.daba.gov.lv

Sēra dīķu taka 2,5 km

"Sēra dīķu taka" pie Ķemeriem Raganu purvā ir reta dabas parādība ne tikai Latvijā. Tā ir vieta, kur sērūdens izplūstot zemes virspusē veido purvu un ūdens uzkrājas vairākos dīķos. Tur veidojas nogulsnes, kas iekrāso dīķu gultni dzeltenīgi oranžā krāsā. Ar sēra elementiem bagātais ūdens ir iemesls arī dīķa ūdens un purva savdabīgajai florai. Sajūtu baudījumu papildina tur augošās purva mirtes smarža. Bet, ne tikai tā arī sērūdeņradis jūtams jau pa gabalu. Noskalot rokas ūdenī nav aizliegts, bet nevajag bradāt pa šiem dīķiem, tādējādi izjaucot dabīgo ekosistēmu. Saudzēsim dabu! 

Lielo Kangaru taka (2km)

Dabas liegumā "Lielie Kangari" Ropažu novadā apmeklētāju un dabas mīļotāju ērtībām izveidota tūrisma un dabas izziņas pastaigu taka ar tiltiņiem un skatu platformu pie ezera, kā arī izbūvēts iespaidīgs skatu tornis 33 metru augstumā, no kura paveras skats uz ainavisko apkārtni – Kangaru ezeru un Lielkangaru purvu.  Pauguri purva apkārtnē ir tā saucamie osi jeb kangari. Ģeoloģiski veidojumi 5—10 m augstas, 0,1—10 km garas vaļņveida grēdas ar stāvām nogāzēm, kas būtiski paceļas virs apkārtējās teritorijas. Osi ir veidojušies ledus laikmetā: ledāja kušanas ūdeņu zemledāja tuneļos un ledāju kušanas ūdeņu straumēs. Sastāv no ledāja kušanas ūdeņu nogulumiem: oļiem, grants un smilts.  Kā stāsta kāda teika, Rīgas pilsēta aizkaitinājusi velnu, un tas nolēmis Rīgu apbērt ar smiltīm. Piegrābis maisu pilnu, bet nav ievērojis, ka pelīte maisā izgrauzusi divus caurumus, pa kuriem visas smiltis izbirušas. Līdz Rīgai maiss bijis tukšs, bet pa purvu, kur gājis velns, stiepušās divas rindas kalnu, kas nosauktas par Kangaru kalniem.

Čužu purva taka (4 km)

Čužas un purvs netālu no Kandavas ir īpašs, jo tajā atrodas dabas liegums, kas izveidots 1999. gadā, bet jau kopš 1924.gada tas atrodas valsts aizsardzībā.  Šī purva neparastā augu valsts saistīta ar to, ka šis ir kaļķains zāļu purvs – tas atrodas uz kaļķaina pamata (dolomīta), un zem kūdras atrodas 1-5 metrus  bieza saldūdens kaļķiežu kārta, ko 20. gadsimta 50. gados izmantoja lauksaimniecības zemju kaļķošanai, kā dēļ šī vieta varēja tikt arī iznīcināta. Krūmu čuža jeb klinšrozīte ir 0,6-1,5 metrus augsts rožu dzimtas krūms, kas Eiropā sastopams ļoti reti un aug dolomītiem, kaļķiem bagātās vietās. Krūmu čuža (Pentaphylloides fruticosa) ir visai populārs krūms apstādījumos un zied no jūnija līdz augusta beigām, tomēr šī ir vienīgā vieta Latvijā, kur tik lielā platībā šis krūms aug savvaļā. Šī vieta ir arī ģeoloģiskais dabas aizsardzības objekts – Kandavas sēravoti un Čužu saldūdens kaļķu nogulas, jo te ir vairāki sēru saturoši avoti. Starp tiem ir Velna acs avots, no kura iztek  Velna acs strauts, kas tek cauri Čužu purvam, līdz ietek Abavā. No purva iztekošos sēravotu ūdeņus un dūņas 20. gadsimta sākumā izmantoja reimatisma ārstēšanai turpat uzbūvētajā dziedniecības iestādē, kas darbojās līdz 1940. gadam. https://uzzini-iepazisti.lv/objekti/interesantas-vietas-latvija/cuzu-purva-taka/

Slokas ezera taka (3,1 km)

Lokveida takas, kas iet gar ezera krastu un jauktu koku mežam. Ejot pa pastaigu taku, varēsiet vērot, kā dažādi meža tipi nomaina viens otru. Te ir gan īsts pavasarī applūstošs mitrais melnalkšņu mežs jeb dumbrājs ar sūnu un dzeņu daudzveidību, gan auglīgs priežu damaksnis, gan nosusināts un kokiem apaudzis augstais purvs, kurā joprojām izdodas atrast pa dzērvenei un ieelpot vaivariņu smaržu. Peldošais putnu vērošanas tornis ezera krastā ļauj paskatīties uz ezeru no augšas. Interesanti ir arī turpat krastā izplūstošie sēravoti. Ejot pa taku uzmanīgi speriet soļus, jo tur atrodamas glodenes un zalkši. Kas tos vieno un, kas tiem ir atšķirīgs paskatieties internetā.  http://www.kemerunacionalaisparks.lv/?r=72

Dabas tūrisms nav par to, kurš tālāk aizies vai kurš izdzīvos, dabas tūrisms ir par cilvēka un dabas līdzās pastāvēšanu, iepazīšanu un saudzēšanu. Katrs to var darīt sev ierastā ātrumā un attālumā. Ceļojiet!

.