Madeira - maza, zaļa paradīze Atlantijas okeānā

Madeira nāca neplānoti. Plānos bija Jordānija ar Akabu vai Izraēla ar Eilatu un tuksnešiem, kanjoniem, sāls ezeriem un flamingo. Bet tajā brīdī sākās Gazas konflikts un nācās mainīt plānus. Uzticējos savam ceļojumu aģentam, kolēģei no seniem laikiem, kad pats vadīju tūrisma aģentūru, un piekritu doties uz Madeiru.

Apmēram 4000 km no Latvijas, Atlantijas okeāna ieskauta, atrodas Portugāles autonoma teritorija Madeira. Tā ir  vulkānisku salu grupa, kas veidojusies apmēram 5 miljonu gadus atpakaļ vulkāniskā izvirduma rezultātā. Reizēm dēvēta par "Peldošo dārzu" un "Pērli Atlantijas okeānā." Tā apbur ar iespaidīgiem kalnu un dabas skatiem, jo liela daļa teritorijas atrodas augstāk par 700 mvjl., un visu gadu te baudāms maigs subtropu klimats. "Mūžīgajā vasarā" viss plaukst un krāšņi zied. Viss ir relatīvs, bet salas izmērs vien ir 50 km garumā un 20 km platumā. Pirmie iedzīvotāji šei ir bijuši portugāļi, par kuriem pirmās rakstiskās liecības ir no 1420. gada. Madeiras nosaukums ir cēlies no portugāļu valodas un nozīmē "koksne" jeb "koks". Šo vārdu salai piešķīra portugāļu jūrasbraucēji, kuri 15. gadsimta sākumā kolonizēja līdz tam neapdzīvoto arhipelāgu un vienai salai deva nosaukumu Portu  Santu. Nākamajā gadā cita ekspedīcija atklāja arhipelāga lielāko salu, kurai deva nosaukumu Madeira. Mūsdienās Madeira ir populārs tūrisma galamērķis un to katru gadu apmeklē vairāk kā viens miljons tūristu. Tūrisms veido apmēram 20% no salas kopējiem ienākumiem.  Ceļojot pa citām valstīm, cenšos atrast kaut kādu sasaisti ar Latviju, bet nekas tāds neatradās. Ja nu vienīgi laikam jau visslavenākais madeirietis Kristianu Ronaldo, kuru skatāmies TV.

Viesnīcu izvēlējos, protams, lai būtu okeāna krastā un salīdzinoši tuvu galvaspilsētai Funšalai. Uz salas nav daudz smilšainu pludmaļu, bet ir kūrorti, kas atrodas pie mākslīgi veidotām baltām smilšu pludmalēm. Dažādos ceļotāju blogos un ceļvežos var atrast galvenokārt vienas un tās pašas apmeklējamās vietas. Lai gan pēc pavadītās nedēļas Madeirā, saprotu, ka labprāt dotos tur vismaz vēl vienu reizi, jo daudz kas palika neapskatīts un neizstaigāts. Skaisti, interesanti dažādām grūtības pakāpēm piemēroti, īsāki un garāki pārgājienu maršruti tajā skaitā, gar tā saucamajām levadām ir pieejami dažādās salas vietās. Jāpiebilst, ka automašīnu noma ir pieejama, viegli nokārtojama, bet braukšana ir diezgan sarežģīta. Kalnu ceļu slīpumi, ielu, ceļu krustojumi, prasa iemaņas. Pirms dodieties ceļā, pārliecinieties par blakussēdētāja, stūrmaņa noturību  sarežģītās situācijās, pieredzi lasīt karti vai pielietot navigāciju.

 

Funšala - pilsēta ar portugāļu sajūtām un ietekmi, neskatoties uz to, ka sala zināmā mērā izolēta no kontinentālās Portugāles. Ostas teritorija ar vēsturiskām ēkām, pieminekļiem, skulptūrām un avēniju, uz kuras atrodas vēsturiskas tūristu iecienītas viesnīcas, restorāni, suvenīru veikaliņi, utt. Funšalas promenāde, São Tiago cietoksnis, atrodas Funšalas pilsētas centrā, ir viens no svarīgākajiem pilsētas vēsturiskajiem nocietinājumiem. Forts tika uzcelts 16. gadsimtā ar nolūku aizsargāt pilsētu pret pirātu uzbrukumiem. Mūsdienās apmeklētāji var apskatīt tā sienas, torņus un kazemātus šajā laikmetīgās mākslas muzejā. Funšalas gaisa vagoniņā neizdevās pavizināties, bet tiek piedāvāts brauciens ar brīnišķīgu panorāmas skatu. Ceļojums ar trošu vagoniņu sākas no Funšalas centra uz Avenida do Mar un ved uz Monte. Pa ceļam pasažieri var baudīt skatu uz Funšalas krāsainajām ēkām un vēsturiskajām baznīcām. Funšalas katedrāle ir viena no svarīgākajām un ikoniskākajām baznīcām pilsētā. 15. gadsimtā celtā katedrāle ir arī viens no Funšalas galvenajiem tūrisma objektiem. Ar savu gotisko arhitektūru katedrāle ir īsts šedevrs ar iespaidīgu fasādi un skaistām vitrāžām. Kā arī tirgus ir vieta, kuru apmeklējot iepazīt vietējo kultūru. Patiesībā nevar teikt, ka fado skanēja visur. Kontinentālaja Portugālē tas dzirdams biežāk, bet ir vietas, kur var pasēdēt, iemalkot vīnu un... ļauties skumjām. https://www.youtube.com/watch?v=Ved_vBZSY2w  Atgriežoties pie vīna...var arī ne tikai to, bet arī “ponču”. Tas ir salas vispazīstamākais alkoholiskais dzēriens, ko gatavo no cukurniedru brendija un citronu sulas. Bet papildus tradicionālajai versijai, ir arī citas, kuras ir vērts izmēģināt. Tiek uzskatīts, ka tā izgatavošanas tradīcijas salā  ieviesuši briti no Indijas. Ir tāds teiciens - tas, kurš dodas uz Madeiru un nedzer ponču, nevar lepoties, ka patiesi pazīst Atlantijas okeāna pērli. Mūsu izvēle krita uz vēsturisku restorānu pilsētas centrā platānu ēnā – “The Ritz Madeira”. Lieliska izvēle! Patiesībā Funšalas apskatei būtu jāplāno vismaz divas dienas. 

Funšalā iesaku jāizstaigā ostas rajonu. Tur ir lielākas un mazākas motorjahtas un jahtas, ka arī pa mola akmeņiem skraidoši sarkani krabji. Iemalkot uz vietas pagatavotu "Pina colada" no svaiga vietējā ananāsa ir kaut kas īpašs.

 

Vienā pilsētas malā atrodas interesanta peldvieta - Doca do Cavacas. Tā ir populāra vieta Funšalas vietējiem iedzīvotājiem un tūristiem, kuri vēlas baudīt peldēm kristāldzidru okeāna ūdeni un mierīgu atmosfēru. Piekļuve pludmalei ir caur nelielām klintī izgrebtām kāpnēm, kas ved tieši jūrā. Turklāt pludmali ieskauj stāva klints, un ūdeņi ir ideāli piemēroti peldēšanai. Ir gan neliela ieejas maksa, bet tas par ērtībām, kuras ir pieejamas uz vietas.

                                         

Monte Palace tropiskais dārzs ( biļetes cena pieaugušajiem 12,50 EUR), kas ir iekārtots kalna nogāzē pie Funšalas. Jārēķinās, ka teritorija ir liela un būs daudz jāstaigā, tāpēc izvēlies ērtus apavus.  Neparastākā Montes "odziņa" ir iespēja traukties lejā no kalna tradicionālās pītās kamanās pa ielu, kur segums ir gludi nopulēts, bet diemžēl šajā braucienā to nepaspējām.

Runājot par dārziem, interesanti Madeirā ir vairāki  https://visitmadeira.com/en/what-to-do/experiencing-the-city-of-funchal/exploring-the-city/gardens-and-parks/ , bet sanāca tā, ka atgriežoties no kalnu pastaigas pa ceļam sanāca Palheiro muiža un dārzs.https://www.palheironatureestate.com/palheiro-gardens/the-gardens.html Burvīga pastaigu vieta,  kur iepazīt dažādus augus un priecāties par gaumīgi iekārtotu dārzu. Tur ir dažādas mazas arhitektūras formas, ūdens krātuves un pat kapella un WC.

Neaizmirstams ir kamēliju celiņš dārzā ar dažādu krāsu ziediem.  Kamēlija ir krūmveida augs ar spožām, zaļām lapām un iespaidīgiem, kupliem ziediem līdz pat 15 cm diametrā, kas parasti ir baltā, rozā vai sarkanā krāsā. Iekštelpās kamēlija var izaugt līdz 3 m augstumam. Vairāk par kamēlijām ir dzirdēts no Aleksandra Dima (dēla) populārā romāna “Kamēliju dāma”. https://spoki.lv/vesture/Kameliju-dama/355060 Radio lugu var noklausīties šeit.https://radioteatris.lsm.lv/lv/radio-teatris/kame/  Un, protams, opera “Traviata”, kuru komponists Džuzepe Verdi uzrakstīja, pēc tam, kad 1852. gada sākumā Parīzes Vodeviļu teātrī noskatījās teātra izrādi. Tā joprojām ir viena no visbiežāk iestudētajām operām pasaulē.

Šur tur nelielajos ciematos ceļa malās ir nelieli restorāniņi, kuros  reizēm pat angļu valodā grūti saprasties, bet tie ir autentiskie, kur var uzzināt, nogaršot un sajust nacionālo kolorītu. Ja izdodas braukt garām ristorante “Palheiro” tā ir tāda vieta. Uz to speciāli brauc noteiktās dienās pārsvarā vietējie, lai apēstu kaut ko īpašu, jo tas ir tā vērts.

Netālu no Funšalas ir  interesants Kristus Karaļa (Cristo Rei) Garajau piemineklis. Pasaulē ir vairākas šādas skulptūras kuras veltītas Kristum. https://en.wikipedia.org/wiki/List_of_statues_of_Jesus

Bet šī tika izgatavota  un iesvētīta 1927. gada 30. oktobrī. To finansējis vietējais jurists Airess de Ornelass un viņa sieva, bet veidojuši franču mākslinieki Žoržs Serass un Pjērs Šarls Lenuārs. Statuja tika pabeigta 4 gadus pirms slavenās Kristus Pestītāja statujas Brazīlijā.

Šeit arī novēroju vairākus lauku piekūnus (Falco tinnunculus) un esot uz salas uzmanīgi jāskatās okeānā , jo vaļi un delfīni var būt jebkurā vietā, bet, protams, ka tie Jūs negaida. 

Uz salas daudzās vietās ir redzamas alvejas, neskatoties uz to, ka to dzimtene ir Ziemeļāfrikas tropu un subtropu klimatiskās joslas. Uz salas ir lieliski apstākļi, lai alvejas augtu. Novembrī tās ziedēja pilnos ziedos. Alvejas izmanto gan dzērienu, gan ķermeņa un sejas kopšanas produktu izgatavošanai. Interesanti ir arī eikaliptu meži, kuri izpletušies ap kalniem zināmā augstumā. Tuvāk virsotnēm veģetācija strauji mainās un tas ir īpaši interesanti dabas mīļotājiem. Savukārt, pateicoties cukurniedrēm kopš 16. gadsimta arhipelāgs kļuva par vienu no slavenākajiem cukura ražotājiem pasaulē. Tas ātri nodrošināja reģionam ievērojamu ekonomisko labklājību. Jāpiebilst, ka šo izstrādājumu tajā laikā sauca par “balto zeltu”. Salā ir arī banānu plantācijas, citrusaugi un dažādi citi kultūraugi.

 

Ponta de São Lourenço ir Madeiras salas vistālākais austrumu punkts. Ponta de São Lourenço ir  dabas rezervāts un daļa no Eiropas Natura 2000 teritorija. Pie auto stāvvietas ir norādes, ka no 2023.gada 1.aprīļa caur aplikāciju jāiegādājas ieejas biļetes https://simplifica.madeira.gov.pt/processes/5627-1087410/6d8efd69c54984bb  un tas ir vienīgais veids, lai ar mierīgu sirdi dotos parkā. Darba laikā uz vietas stāvlaukumā ir reindžeris, kurš var palīdzēt, ja rodas problēmas. Šī taka tiek uzskatīta ar vidējas grūtības pakāpi. Sākumā šķiet, ka ir ļoti viegli - koka pakāpieni, laipas, celiņi. Kas te var būt grūts? Pēc ērtajiem pakāpieniem maršruts ved pa stāvām nogāzēm. Tāpēc jābūt uzmanīgiem. Pa ceļam jūs pārsteigs fantastiskas ainavas ar pamestajām salām dienvidos un Porto Santu salu ziemeļos (ja laika apstākļi to atļauj saskatīt). No šīs pastaigas ir iespējams redzēt Madeiras salas ziemeļu un dienvidu krastu. Ejot uz pussalas tālāko galu, atrodam kafejnīcu “Cais do Sardinha”, kas ir atpūtas vieta Madeiras dabas parka darbiniekiem un viesiem. Patiesībā tā ir vienīgā vieta, kur var atvilkt elpu un baudīt skaistus skatus palmu ēnā. Arī labierīcības pieejamas par 1 eiro, alus, kafija arī nedaudz dārgāk nekā citur, bet apziņa, ka vietējā ekonomika jāatbalsta uzvarēja. Kā saka, vēsais alus uz karstām oglēm nočūkstēja. Sekojot norādēm un apmeklētāju plūsmai, diezgan viegli atrast taku pa kuru virzīties uz pussalas augstāko punktu. Tā kā noieti apmēram 8 km atpakaļceļā, izlēmām izmantot piedāvājumu un no piestātnes kafejnīcas tuvumā ar lielu gumijas laivu paskatīties uz pussalu no okeāna puses. Ja paveicas, esot iespēja redzēt vaļus un delfīnus, kā arī dažādus putnus.  Tādējādi arī taupīt spēkus, un lai nav jāiet atpakaļ pa to pašu maršrutu un sajustu okeāna pieskārienu, ši tiešām ir labs risinājums un ieteikums.

    

Uz rietumiem no Funšalas - Kabu žirau (Cabo girao) ir iespaidīga klints, kas paceļas no okeāna 580 m augstumā un ir Madeiras augstākais punkts, kā arī augstākais zemesrags Eiropā. Augšā uz skatu laukumu  Cabo Girao Skywalk var uzbraukt ar vagoniņu, kur kalna slīpums ir 70 grādi. https://blog.madeira.best/18-dishes-you-absolutely-must-try-during-your-vacation-in-madeira-island

 

Enģeļu ūdenskritums (Angels Cascata dos Anjos)- lai pie tā nokļūtu jābrauc zem ceļazīmes kustība aizliegta, bet pārsvarā visi brauc. Tas brīdis, kad mašīnā logi nav aizvērti un pa to gāžas ūdens ir jautri. Aizveriet automašīnas logus!

 

Uz rietumiem no Funšalas atrodas pilsētiņa Ponta do Sol - raksta, ka šis ir Madeiras saulainākais punkts, kur ūdens un gaisa temperatūra parasti ir pat par 5-10 grādiem augstāka nekā citos salas kūrortos. Šeit gan pludmale ir ar nelieliem akmentiņiem klāta. Bet netālu atrodas lieliska Praia da Calheta publiska pludmale, kur ir gaišas kvarca smiltis un lieliska peldvieta, kas pasargāta no okeāna viļņiem.

                                         

Sao Vicente pilsētiņa - atrodam vietu, kur novietot automašīnu un tad, pakāpties kalnā apmeklēt Fatimas Dievmātes kapellu, no kuras paveras fantastisks skats uz pilsētiņu un okeānu, kā arī var aizstaigāt gar okeānu līdz iespaidīgam ūdenskritumam un vecajam Siexal ceļam. Sens ceļš ar tuneli klintī ir lieliska vieta foto sesijai. Interesanti ir pavērot dažādus augus, kas neatlaidīgi sasēduši uz klints sienas un cīnās gan par barības vielām, gan ar vēju un vienkārši aug tur, kur tie ir.

                                        

                                       

Tālāk ceļš ved uz Sieksalu uz melno vulkānisko smilšu līci, kur noteikti vajag nopeldēties. Tas ir kaut kas neparasts un atmiņā paliekošs. Kaut kur tālāk okeāna krastā ir dabiskie lavas baseini, kuri lielos viļņos ir slēgti, jo ir riskanti. Bet ir neliels līcītis, kur notiek peldēšana. Novembris. Vulkāniskās smiltis, ūdens temperatūra +20 - +22 C un pilnīgi nereālas vasaras sajūtas.

Dodoties tālāk atrodas unikālais lauru koku mežs - Laurissilva forest. Mums nesanāca to apmeklēt, jo pietrūka laiks,  bet to vajadzētu ieplānot, jo nav vairs Eiropā daudzas vietas, kur sastopamas savvaļas laurukoku audzes un tik vecas.

Pico Ruivo ir Madeiras salas augstākā virsotne. To var sasniegt tikai ar kājām, parasti vai nu no Pico do Areeiro pēc smaga pārgājiena, vai no Achada do Teixeira pa īsāku, vieglāku taku. Pico do Areeiro, 1818 m augsts, ir trešais augstākais kalns salā. Tas atrodas kalnainajā salas iekšienē, aptuveni pusceļā starp ziemeļu un dienvidu krastu. Šis ir populārs tūristu apskates objekts visu gadu, un virsotne ir pieejama pa autoceļu tieši no Funšalas. Ir iespēja iet turp un atpakaļ vai ja ir divas automašīnas, tad pārdzīt vai kā jau atpūtnieki paiet gabaliņu, nofotografēties un doties atpakaļ uz auto.

 

                                        

 Madeira gaidi. Es atgriezīšos!